Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saule
saule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.vsk.; parasti īpašvārda nozīmē Zvaigzne — mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis.
PiemēriSaule spīd.
Stabili vārdu savienojumiČigānu saule. Dzīvot saules mūžu.
1.1.Šī debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
PiemēriSildīties saulē.
1.2.Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
PiemēriAtlaisties saulē.
Stabili vārdu savienojumiIecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē).
1.3.Šī debess ķermeņa lēkts vai riets.
Piemēri..Pliens aizgāja komandpunkta alā gulēt. Kristam iekrita palikt nomodā līdz saulei.
Stabili vārdu savienojumi(Līdz) ar sauli. Bez saules.
2.Zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas.
PiemēriNovērojumi rāda, ka vidēji katra ceturtā zvaigzne ir saule, kurai apkārt riņķo tumši, auksti ķermeņi - planētas, kas pēc savām īpašībām ir līdzīgas Zemei.
Stabili vārdu savienojumiSaule ar zobiem. Saules (biežāk gaišās) puses. Saules akmens. Saules brilles. Saules dūriens.
Avoti: 7-1. sējums