Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nogānīt
nogānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.sar. Nolamāt.
PiemēriVarbūt nupat par ķeceri nogānītais nav elles kunga kalps..
2.Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
PiemēriSpīķeru ārējās sienas, celiņi un viss laukums bij nogānīts.
Avoti: 5. sējums