Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nogānīties
nogānīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Nolamāties.
PiemēriViņš nevar nogānīties vien.
2.Notraipīties ar netīrumiem.
PiemēriBērns nogānījies.
Avoti: 5. sējums