noganīt
noganīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
PiemēriRudenī, kad sāka rudzus kult, noganījām arī rugājus, jo purvā vairs nebija lopiem ko grauzt.
- Rudenī, kad sāka rudzus kult, noganījām arī rugājus, jo purvā vairs nebija lopiem ko grauzt.
- Tur, ciņainajās pļavmalēs, atālu nepļāva, ļāva noganīt.
- Ābeļu dārzs.. bija plašs, bet diezgan nekopts; zāle vietumis noganīta, vietumis appļaustīta..
1.1.Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
PiemēriNoganīt āboliņa lauku.
- Noganīt āboliņa lauku.
- Noganīta pļava.
2.Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
PiemēriMeitene nemaz nevarēja cūkas noganīt.
- Meitene nemaz nevarēja cūkas noganīt.
- pārn. «Banda,» mamma atkārtoja stingri... «Savus dēlus noganīt nevīžo.»
2.1.intrans.
PiemēriDod, dieviņ, šovasar labi man noganīt!
- Dod, dieviņ, šovasar labi man noganīt!
3.Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
PiemēriNoganīt govis visu vasaru.
- Noganīt govis visu vasaru.
Avoti: 5. sējums