noganīt
noganīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
PiemēriRudenī, kad sāka rudzus kult, noganījām arī rugājus, jo purvā vairs nebija lopiem ko grauzt.
1.1.Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
PiemēriNoganīt āboliņa lauku.
2.Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
PiemēriMeitene nemaz nevarēja cūkas noganīt.
2.1.intrans.
PiemēriDod, dieviņ, šovasar labi man noganīt!
3.Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
PiemēriNoganīt govis visu vasaru.
Avoti: 5. sējums