nogalināt

nogalināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nonāvēt.

Piemēri..Laima nošauj savu pavedēju un izdara pašnāvību. Viņa nogalina Langartu ar skaidru apziņu, ka iznīcina nelieti..

1.1.intrans.

Piemēri«..saka: «Kāpēc negāji partizānos?» Kā viņa nesaprot, ka es nevaru no galināt, tas ir tik rupji.»

1.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.

Piemēri..plīsa mīna un tās šķemba nogalināja līdzās gulošo biedru..

1.3.lietv. nozīmē: nogalinātais, -ā, v.; nogalinātā, -ās, s. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.

PiemēriZenta visur redzēja nogalināto asinis..

1.4.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).

PiemēriKo tu panāci? Tu tikai nogalināji manī visas labās jūtas, nogalināji mīlestību un cerības, un dzīves saturu, tās jēgu..

Avoti: 5. sējums