Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cienmāte
cienmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Cienīgmāte.
PiemēriMuižas pārvaldnieka kundzei jeb cienmātei bija ienācis prātā uzlabot vai paplašināt muižas putnkopību.
Avoti: 2. sējums