Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
melone
melone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
PiemēriMeloņu lauks.
  • Meloņu lauks.
  • Pie gurķu ģints pieder melones.. Auglis ļoti sulīgs, aromātisks un salds.
2.Šī auga auglis.
PiemēriSvaigas melones.
  • Svaigas melones.
  • Sulīga melone.
  • Sagriezt meloni šķēlēs.
  • ..melnajās vagās gulēja.. bāli dzeltenās, garenās melones kā trekni sivēni..
  • ..tur [siltumnīcās] viņš rādīja melones, kas bija tiešām brīnišķi pierietušas..
  • Melones ēd visvairāk svaigā veidā vai arī dažādi pārstrādā.
Stabili vārdu savienojumiMeloņu kaktuss.
Avoti: 5. sējums