Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melomāns
melomāns -a, v.
melomāne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
PiemēriMelomāni pulcējas «Zaļajā zālē», kur uzstājas slaveni estrādes mūzikas izpildītāji.
Avoti: 5. sējums