melodiķis
melodiķis -ķa, v.
melodiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
PiemēriRavels ir brīnišķīgs melodiķis, viņa melodijas vieglas un dabiskas, bet ļoti izsmalcinātas..
2.Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
Avoti: 5. sējums