melodiķis
melodiķis -ķa, v.
melodiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
PiemēriRavels ir brīnišķīgs melodiķis, viņa melodijas vieglas un dabiskas, bet ļoti izsmalcinātas..
- Ravels ir brīnišķīgs melodiķis, viņa melodijas vieglas un dabiskas, bet ļoti izsmalcinātas..
- Arvīda Žilinska opera «Zelta zirgs» klausītājus vispirms saista ar savām izjustajām melodijām un emocionālās izteiksmes spēku. Komponists dziesminieks te no jauna apliecinājis savu spilgto melodiķa talantu.
2.Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
Avoti: 5. sējums