lamāt
lamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
Piemēri..viņš [barons] sāka mežsargu no dabas stāstu grāmatas lamāt..: «Tu suns... tu kaķis... tu mērkaķis, ragulops, govs, vērsis, zirgs, cūka, kaza, āzis, lācis, briedis, murmulis...»
- ..viņš [barons] sāka mežsargu no dabas stāstu grāmatas lamāt..: «Tu suns... tu kaķis... tu mērkaķis, ragulops, govs, vērsis, zirgs, cūka, kaza, āzis, lācis, briedis, murmulis...»
- Grāpītis sirdīgi cilāja bārdas spuras un klusībā lamāja to zaļo zeņķi mežzini par iedomīgu knisli un muļķa knēveli, kas nekā vēl nesajēdz no pasaules, bet jau izliekas par lielu gudrinieku un rīkotāju...
- «Tu esot sastrīdējies ar Garozu. Viņš tevi lamājis.» - «Tagad viņš vairs nelamās. Nekad es neesmu ļāvis, ka uz mani kāds kliedz.»
Stabili vārdu savienojumiLamāt (arī sunīt) no panckām ārā.
- Lamāt (arī sunīt) no panckām ārā idioma — vienk. Stipri lamāt.
1.1.sar. Kritizēt, rāt, nosodīt.
Piemēri«Šo portretu varbūt nenovietos muzejā un neizstādīs mākslinieku namā, bet kas par to? Mani bieži vien lamā un tomēr pērk.» [Saka gleznotājs.]
- «Šo portretu varbūt nenovietos muzejā un neizstādīs mākslinieku namā, bet kas par to? Mani bieži vien lamā un tomēr pērk.» [Saka gleznotājs.]
Avoti: 4. sējums