lamāties
lamāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
PiemēriMeļķis aprāvās: lamāties nebija pieklājīgi. Senāk sievietes klātbūtnē viņš to nebūtu atļāvies.
- Meļķis aprāvās: lamāties nebija pieklājīgi. Senāk sievietes klātbūtnē viņš to nebūtu atļāvies.
- Būtu viņa cirtuši pretī, arī viņš drīkstētu lamāties un reizi no reizes izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
- Visu ceļu līdz mājām viņš klusi lamājās savā nodabā. Dullā... Lielīgā... Vēl diez ko no sevis iedomājas... Nu, gan es viņai...
1.1.Lamāt (citam citu).
PiemēriŠvauksts ar skroderi sāka lamāties un grūstīties, tā ka Pietūka Krustiņam bij jāiet par šķīrēju.
- Švauksts ar skroderi sāka lamāties un grūstīties, tā ka Pietūka Krustiņam bij jāiet par šķīrēju.
- ..ļaudis plēsušies, lamājušies un karojuši pa sētu.
Avoti: 4. sējums