Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lamāties
lamāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
PiemēriMeļķis aprāvās: lamāties nebija pieklājīgi. Senāk sievietes klātbūtnē viņš to nebūtu atļāvies.
1.1.Lamāt (citam citu).
PiemēriŠvauksts ar skroderi sāka lamāties un grūstīties, tā ka Pietūka Krustiņam bij jāiet par šķīrēju.
Avoti: 4. sējums