lamāt
lamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
Piemēri..viņš [barons] sāka mežsargu no dabas stāstu grāmatas lamāt..: «Tu suns... tu kaķis... tu mērkaķis, ragulops, govs, vērsis, zirgs, cūka, kaza, āzis, lācis, briedis, murmulis...»
Stabili vārdu savienojumiLamāt (arī sunīt) no panckām ārā.
1.1.sar. Kritizēt, rāt, nosodīt.
Piemēri«Šo portretu varbūt nenovietos muzejā un neizstādīs mākslinieku namā, bet kas par to? Mani bieži vien lamā un tomēr pērk.» [Saka gleznotājs.]
Avoti: 4. sējums