kumeļmāte
kumeļmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Ķēve, kam ir kumeļš.
PiemēriKumeliņš piedzima arī Grāfienei [ķēvei], bet pēc divām dienām nobeidzās. Izsauktais veterinārārsts drūmi grozīja galvu, lika atdalīt Grāfieni no citām kumeļmātem un stalli dezinficēt.
Avoti: 4. sējums