vīramāte
vīramāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Vīra māte.
Piemēri..viņa prata.. tik mīļi apkalpot vīru un vīramāti, ka vecajai Zutenei galu galā bija jāiemīl dēla sieva.
- ..viņa prata.. tik mīļi apkalpot vīru un vīramāti, ka vecajai Zutenei galu galā bija jāiemīl dēla sieva.
- Ar Domicellu vīramāte nerunāja nedēļām, tikai skatījās vedeklā tādām acīm, it kā Domicella gribētu viņu noindēt.
- Vīramāte dzīvoja pie viņiem.. Viņa lāgā nesapratās ar vedeklu - mātei tā šķita pārāk vēja pilna..
Avoti: 8. sējums