nosunīt
nosunīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
Nolamāt.
PiemēriVai mazums šīs pašas mūžīgas nevaļas un steigas vai pārmērīgas kautrības dēļ gan pelnīti, gan nepelnīti esam nosunīti par iedomīgiem savrupniekiem?
- Vai mazums šīs pašas mūžīgas nevaļas un steigas vai pārmērīgas kautrības dēļ gan pelnīti, gan nepelnīti esam nosunīti par iedomīgiem savrupniekiem?
- Vācu mācītāji nelaida zemnieku pat pie dieva, nenosunījuši viņu ākstīgā, sakropļotā.. valodā.
- Kurpēm nezin kādēļ satrūka saites, tiklīdz tām pieskāros. Tas bija pilnīgi pietiekams iegansts, lai nosunītu visu vieglo rūpniecību.
Avoti: 5. sējums