Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izrentēt
izrentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
PiemēriPavasarim nākot, Pur gailis māju izrentēja un ūtrupē pārdeva inventāru.
  • Pavasarim nākot, Pur gailis māju izrentēja un ūtrupē pārdeva inventāru.
  • Sīlim kā mežsargam pagasts tās pļavas vispirms izrentē, viņš tajās saimnieko kā pa savējām.
Avoti: 3. sējums