izretināt
izretināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
PiemēriIzretināt burkānus.
1.1.Padarīt retākus augus (kādā vietā).
PiemēriIzretinājuši un apkaplējuši pa vagai, viņi atlieca muguras.
2.Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
PiemēriJa zāģa zobi izretināti, skaidas labāk izbirst no zobu starpām..
2.1.Izkliedēt (priekšmetus).
PiemēriLielistabā sagulēti salmi vēl no iepriekšējās talcinieku grupas, tie jāsadala un jāizretina divās mazākās telpās..
2.2.Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei).
Piemēri..ķermenis svārstoties pārmaiņus gan sablīvē, gan izretina tam piegulošās vides slāni (piemēram, gaisu, ūdeni utt.).
2.3.Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
PiemēriIzretināt ierindu.
3.Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
PiemēriKaujās izretinātā rota mirka nakts lietū un grima purvā.
Avoti: 3. sējums