izretināties
izretināties parasti dsk., -ināmies, pag. -inājāmies vai vsk. 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
parasti 3. pers.
1.Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
Piemēri..mežkopis parasti palīdz mežaudzēm izretināties, izcērtot ne vien atmirstošos un slimos, bet arī bojātos, līkos, stipri zarotos kokus.
2.Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
PiemēriViņi izretinājās apmēram papieci metri cits no cita un.. steidzās uz priekšu..
3.Tikt izretinātam (3).
PiemēriDažos gadījumos neizdevās pilnīgi likvidēt visus bandas locekļus, tikai to rindas izretinājās.
Avoti: 3. sējums