izrībināt
izrībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVilcieni izrībina no pilsētas.
- Vilcieni izrībina no pilsētas.
1.1.Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriVilciens izrībina cauri tunelim.
- Vilciens izrībina cauri tunelim.
2.trans. Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKrāvēji izrībina mucu no noliktavas.
- Krāvēji izrībina mucu no noliktavas.
2.1.Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrībināt ratus cauri pagalmam.
- Izrībināt ratus cauri pagalmam.
Avoti: 3. sējums