izrībināt
izrībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVilcieni izrībina no pilsētas.
1.1.Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriVilciens izrībina cauri tunelim.
2.trans. Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKrāvēji izrībina mucu no noliktavas.
2.1.Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrībināt ratus cauri pagalmam.
Avoti: 3. sējums