Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
parabellums
parabellums -a, v.
Vācu sistēmas automātiskā pistole.
PiemēriFēlikss pacēla dīvāna sēdekli un izvilka ieroci. Tas bija vecs, milzīgs parabellums.
  • Fēlikss pacēla dīvāna sēdekli un izvilka ieroci. Tas bija vecs, milzīgs parabellums.
  • Parabellumu rokā turēdams, ievainotais klusi un uzmanīgi tuvojās mājai.
  • «Esmu viņam redzējis divas pistoles. Vienu valteru, otru - parabellumu.»
Avoti: 6-1. sējums