vilcene
vilcene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vilku mātīte.
PiemēriTūlīt izlēca vilcene. Ļoti iespējams, ka viņa rūca, bet to noslāpēja divu mednieku bišu zalve. Sašautais dzīvnieks iegaudojās un pazuda biezoknī.
- Tūlīt izlēca vilcene. Ļoti iespējams, ka viņa rūca, bet to noslāpēja divu mednieku bišu zalve. Sašautais dzīvnieks iegaudojās un pazuda biezoknī.
- sal. Kad nakts kā vilcene mīkstu mēli mūs abus kā savus vilcēnus saudzīgi laizīs, es tevī raudzīšos acīm piedodošām - kā maize.
- pārn. Osiene.. ar varu atrāva vilcenes acis no Ješkas uzburbušās sejas, riebumā dzirkstošu skatu iedzēla vēl saimniecei un uzkliedza abiem Andriem.
Avoti: 8. sējums