matains
matains -ais; s. -a, -ā
mataini apst.
1.Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
PiemēriImantam patīk skatīties, kā strādā Valda. Viegla kā balts taurenis viņa lidinās apkārt krēslam, kurā sēž kāds bārdains vai matains vīrs.
1.1.Tāds, kur aug mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriVīrieši nolieca matainās galvas un plikos pakaušus..
2.Tāds, kam ir matiņi (2) — par posmkājiem, to ķermeņa daļām.
Piemēri..tas [sīlis] iznīcina matainos kāpurus..
3.Tāds, kam ir matiņi (3) — par augiem, to daļām.
PiemēriMatainas lapas.
Avoti: 5. sējums