kukurznis
kukurznis -žņa, v.
1.Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
PiemēriDaudz patīkamāka bij kukuržņu dauzīšana Āres kalnā, kuru nevarēja saecēt ar koka ecēšu [ecēšām].
- Daudz patīkamāka bij kukuržņu dauzīšana Āres kalnā, kuru nevarēja saecēt ar koka ecēšu [ecēšām].
- ..arī zeme smaga. Tikai tā aiz sausuma sagulusi prāvos kukuržņos..
- ..Un ik sējumā kukurznis īdzīgs Lai no dzeguzes gavilēm drūp.
1.1.Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
PiemēriSaulei kāpjot augstāk, dubļi sakalta un sastinga. Kukuržņus un grambas nolīdzināja riteņi, vienā laidā pāri veldamies, līdz ceļš kļuva gluds..
- Saulei kāpjot augstāk, dubļi sakalta un sastinga. Kukuržņus un grambas nolīdzināja riteņi, vienā laidā pāri veldamies, līdz ceļš kļuva gluds..
- Mēs.. pa skrapstošo, sasalušiem kukuržņiem klāto ceļu pagājāmies uz priekšu.
Avoti: 4. sējums