kūkumains
kūkumains -ais; s. -a, -ā
kūkumaini apst.
1.Tāds, kam ir kūkums1 (par cilvēka vai dzīvnieka muguru).
PiemēriKūkumaina mugura.
- Kūkumaina mugura.
2.Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
Piemēri..varēja redzēt.. tālumā pinkainiem krūmiem apaugušus dīvainus, kūkumainus kalnus, kuru silueti neskaidri tēlojās pret pelēkām debesīm.
- ..varēja redzēt.. tālumā pinkainiem krūmiem apaugušus dīvainus, kūkumainus kalnus, kuru silueti neskaidri tēlojās pret pelēkām debesīm.
- ..kad zeme atlaidusies, laukums kļuvis kūkumains un bedrains.
3.Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
PiemēriNav atlicis laika [flīžu] klājienu ne kārtīgi nolīdzināt, ne nostiprināt. Tādēļ tas izdevies kūkumains..
- Nav atlicis laika [flīžu] klājienu ne kārtīgi nolīdzināt, ne nostiprināt. Tādēļ tas izdevies kūkumains..
- Jāievēro.., lai darba starplaikā slīpripa nemirktu ūdenī, jo ūdenī mirkstošā daļa kļūst mīkstāka, ātrāk nodilst un ripa kļūst kūkumaina.
Avoti: 4. sējums