kūkums
kūkums -a, v.
1.Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
Piemēri..sauļošanās jūrmalā.. ir viena lieta, turpretim pavisam cita, ja saule rudzu laukā visu laiku raugās tikai muguras kūkumā.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu.
1.1.Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
PiemēriViņš bija vidēja auguma pasauss vīrs ar apaļīgu kūkumu mugurā, kāds izveidojas ļaudīm, kas aizvien sēž, nolīkuši pār kancelejas galdiem.
1.2.Kaula izliekums uz āru (degunam).
Piemēri..šis cilvēks bija dīvainu pretstatu sakopojums. ..deguns bija pagarš, ar mazu kūkumu, bet lūpas apaļas..
1.3.sar. Mugura.
Piemēri..[draugi bērnībā] bija spēlējuši karu, par ieročiem izmantojot lielceļa oļus, kas.. šāvās garām un pāri, dažreiz kādam neuzmanīgākam iebelžot arī pa kūkumu.
1.4.reti Kupris1.
PiemēriMugurā viņam bija tāds kūkums, kāda es vēl nevienam nebiju redzējis. Likās, ka galva izauga no krūtīm un tad mugura apliecās tai apkārt kā ritenis.
2.Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
Piemēri..viņš ir pamanījis krasta tumšo svītru ar Pieres kalna kūkumu vidū.
2.1.Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
PiemēriTēvs un māte tikko spēj uzrāpties akmeņu milzenim uz kūkuma.
3.Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
Piemēri..zeme izbadīta kūkumu kūkumiem..
Avoti: 4. sējums