Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kukuļņēmējs
kukuļņēmējs -a, v.
kukuļņēmēja -as, s.
Persona, kas ņem kukuli (3).
PiemēriKukuļņēmējs tīšuprāt rada tādu situāciju, ka no viņa šoreiz atkarīgajai personai tik tiešām var likties: ja kukuli nedosi, tad arī nepanāksi savu likumīgo tiesību vai interešu ievērošanu un apmierināšanu.
Avoti: 4. sējums