opijs
opijs -a, v.; parasti vsk.
Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
Piemēri..es jūtos kā opija smēķētājs, kas savā fantāzijā uzbur visu to, pēc kā viņa sirds tīko.
- ..es jūtos kā opija smēķētājs, kas savā fantāzijā uzbur visu to, pēc kā viņa sirds tīko.
- Opijs ir no seniem laikiem pazīstams ārstniecības līdzeklis sāpju remdināšanai; no viduslaikiem to dažādas tautas sāka lietot arī apreibināšanās nolūkiem, visvairāk pīpējot.
Avoti: 6-1. sējums