rentnieks
rentnieks -a, v.
rentniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
PiemēriMuižas rentnieks.
- Muižas rentnieks.
- Izrādās, barons, nebrīdinot rentniekus, mājas pārdevis, un abiem līdzšinējiem nomniekiem bija jāmeklē jaunas mājas vietas.
- Protams, vislabāk jau būtu zīdīt, bet to tikai saimnieces varēja, pusgraudniecēm un rentniecēm jau nebij piena.
Avoti: 6-2. sējums