Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
reņģe
reņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
PiemēriŽāvēta reņģe.
  • Žāvēta reņģe.
  • Reņģes tomātu mērcē.
  • Veikalā viņš bija ieraudzījis un nopircis svaigas reņģes.
  • Pa mazliet pavērtajām durvīm varētu saskatīt tīklu kaudzi, grēdā sakrautas laivu tilaudas, tukšas, pussalauztas reņģu kastes..
Avoti: 6-2. sējums