Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reņģe
reņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
PiemēriŽāvēta reņģe.
Avoti: 6-2. sējums