rēnums
rēnums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rēns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..upmalā uzziedējušas mētras, pat rīta rēnumā jūtama to smarža.
- ..upmalā uzziedējušas mētras, pat rīta rēnumā jūtama to smarža.
- ..mūsu atvasarām piedienīgo rēnumu te [Gruzijā] sen kā sauca par rudeni..
- Tavām skropstām ir avota trīsēšana, matiem - avota dzidrums, lūpām - avota rēnums.
2.Vispārināta īpašība → rēns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAizsniegt jūru mirdzošu tu traucies, Bet tev sejā smējās melna palts. ..Varbūt slīkšņas tu par dzelmēm sauci? Varbūt ēnu rēnums šķita balts?
- Aizsniegt jūru mirdzošu tu traucies, Bet tev sejā smējās melna palts. ..Varbūt slīkšņas tu par dzelmēm sauci? Varbūt ēnu rēnums šķita balts?
Avoti: 6-2. sējums