mežinieks
mežinieks -a, v.
mežiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Mežstrādnieks.
Piemēri..dziļi taigā mirdz milzīgs ugunskurs. Tur droši vien strādā mežinieki, zāģēdami staltās dižegles, varenos ciedrus un resnās lapegles.
- ..dziļi taigā mirdz milzīgs ugunskurs. Tur droši vien strādā mežinieki, zāģēdami staltās dižegles, varenos ciedrus un resnās lapegles.
- Aptrūka malkas, bij jābrauc mežā. Skaram bij jābrauc. Kāds nu viņš mežinieks, bet cita [braucēja] nebij.
- Mežinieki brauc malkā.
2.pareti Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
PiemēriDziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, ozolam zīles bira.
- Dziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, ozolam zīles bira.
3.reti Partizāns.
PiemēriDer atcerēties, ka arī Lielā Tēvijas kara gados vairākās vietās, īpaši Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, partizānus sauca par mežabrāļiem, mežiniekiem.
- Der atcerēties, ka arī Lielā Tēvijas kara gados vairākās vietās, īpaši Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, partizānus sauca par mežabrāļiem, mežiniekiem.
Avoti: 5. sējums