šāviņš
šāviņš -a, v.; mil.
Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
PiemēriLielgabala šāviņš.
- Lielgabala šāviņš.
- Aizdedzinošais šāviņš.
- Ķīmiskais šāviņš.
- Reaktīvais šāviņš.
- Apgaismošanas šāviņš.
- Dūmu šāviņš.
- Bruņusitējs šāviņš.
- Šķembu šāviņš.
- Vadāmais šāviņš.
- Kumulatīvais šāviņš.
- Šāviņa izrauta bedre.
- Sāka darboties ienaidnieka smagie mīnmetēji. Šāviņi sprāga arvien biežāk, šķiezdami apkārt sasalušo zemi un šķembas.
- Šāviņi kaukdami lidoja pāri jumtam, un sprādzieni drebināja logu rūtis.
- Viņa vecāku māju trāpījis šāviņš, tā bija nodegusi.
Stabili vārdu savienojumiFugasa šāviņš.
- Fugasa šāviņš — Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Avoti: 7-2. sējums