dumpinieks
dumpinieks -a, v.
1.Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
PiemēriĻaudis toreiz runāja, ka karalis ar savu smagumu sēž nevis uz zeltītā troņa, bet uz tautas pleciem. Pats karalis par sevi gan bija daudz labākās domās un tāpēc šos pārdrošniekus sauca par dumpiniekiem un sodīja ar nāvi.
1.1.pārn. Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
PiemēriZeltiņš [gleznotājs] bija straujš tradīciju lauzējs, dumpinieks, jaunu ceļu gājējs.
Avoti: 2. sējums