dūmot
dūmot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Degot radīt dūmus. Virzīt dūmus gaisā.
Piemēri..vakariņās mēs cepam zivis. Ugunskurs viegli dūmo, uz pannas sviestā čurkst foreles..
1.1.Slikti degt, radot daudz dūmu.
PiemēriZaļa malka stipri dūmo.
1.2.Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
PiemēriVirtuvē plīts dūmo.
1.3.Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem). Radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
PiemēriVīrieši vispār nepievērsa teiktajam vērību un dūmoja kā katlu mājas skursteņi, apkures sezonu uzsākot.
2.trans. Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
PiemēriDūmot ābeles ziedēšanas laikā.
2.1.Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
PiemēriDūmot bites.
2.2.Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
PiemēriDūmot gaļu dūmenī.
Avoti: 2. sējums