dumjība
dumjība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Muļķība.
PiemēriKauns par savu dumjību.
2.Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
PiemēriRunāt dumjības.
Avoti: 2. sējums