dumjš
dumjš -ais; s. -a, -ā
dumji apst.
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
PiemēriKristiņa ir briesmīgi dumjš meitēns. Reizēm viņa mammiņai sāk prasīt to, kā nemaz nav un ko nevar dabūt..
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā ēzelis. Dumjš kā zābaks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDumjš skatiens.
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriDumjš joks.
1.3.apst. Savienojumā ar «būt» formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
PiemēriNu ir dumji!
Avoti: 2. sējums