Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dumpīgums
dumpīgums -a, v.; parasti vsk.; pareti
Vispārināta īpašība → dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dumpība.
PiemēriDažkārt viņa [rumāņu rakstnieka] grāmatās parādījušies arī haiduku tēli, kas iemieso apspiesto masu anarhistisko dumpīgumu, varoņi, kurus apmirdz leģendāras slavas oreols.
Avoti: 2. sējums