dumpīgs
dumpīgs -ais; s. -a, -ā
dumpīgi apst.
1.Tāds, kas ir nemierā (ar ko), tāds, kas vēršas pret ko. Tāds, kas gatavojas, arī aicina uz dumpi [1].
PiemēriDumpīgs jaunietis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vai kura saturā ir nemiers (ar ko), vēršanās pret ko, arī aicinājums uz cīņu.
PiemēriDumpīgas runas.
1.2.Tāds, kam raksturīgs nemiers (ar ko), tieksme vērsties pret ko (par psihi, psihisku stāvokli).
PiemēriDumpīgs gars.
1.3.Tāds, kurā ir nemieri, tāds, kurā cīnās (pret pastāvošo iekārtu) — par vietu, teritoriju.
PiemēriPa dumpīgākajiem rajoniem vācieši iebiedēdami braukāja ar ložmetējiem.
Avoti: 2. sējums