nopostīt
nopostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Postot iznīcināt, sagraut (ko).
PiemēriNopostīt arhitektūras pieminekli.
- Nopostīt arhitektūras pieminekli.
- Karaspēks noposta pilsētu.
- Kara laikā Birzuļi tika pavisam nopostīti: ēkas nodedzinātas, kustoņi iztrenkāti, laukos izraktas tranšejas, pļavas aizvilktas dzeloņstieplēm.
- 17. gadsimtā senā pils nopostīta, bet līdz mūsu dienām Siguldas pilskalnā vēl saglabājušās tās drupas.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
PiemēriKrusa nopostījusi sakņu dārzu.
- Krusa nopostījusi sakņu dārzu.
- «Viesulis reiz nopostīja mūsu māju.»
Avoti: 5. sējums