gūsteknis
gūsteknis -ņa, v.
gūstekne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
PiemēriKara gūstekņi.
- Kara gūstekņi.
- Pa ceļa vidu putekļu mākoņos brien balto kareivju bars, un apkārt tiem kāds desmits sarkanarmiešu. Gūstekņi!
- Novakarē izbēdzis no gūstekņu vilciena, viņš [sagūstītais kareivis] paslēpās pie [pilsētas] nomales būdniekiem.
- pārn. Tu rokās ziedu pinekļus nesi. Tu zemes ziedu gūsteknis esi...
1.1.Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
PiemēriBez tam daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm. Sameklē nu tumsā un zālē brīvību atguvušu gūstekni!
- Bez tam daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm. Sameklē nu tumsā un zālē brīvību atguvušu gūstekni!
Avoti: 3. sējums