Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
manna1
manna -as, s.; parasti vsk.
1.Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot. Mannas putraimi.
PiemēriPienu uzvāra, maisot ieber mannu un vāra, līdz tā uzbriedusi.
1.1.Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
PiemēriIenāca Spāģiene ar mannas šķīvi un, klusi kaut ko pie sevis dudinādama, sāka ar mazu sudraba karoti barot dvīņus.
Avoti: 5. sējums