nerrs
nerrs -a, v.
1.vēst. Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
PiemēriKaraļa nerrs.
- Karaļa nerrs.
- Galma nerrs.
- sal. ..Egle ievēroja jaunekli ar vecumam nepiedienīgu bārdiņu, garām un smailām kurpēm, kuru purni bija mazliet uzlocījušies uz augšu kā nerru apaviem viduslaiku galmos.
1.1.pārn. Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
PiemēriOtrā dienā devos pie [veikala] direktora, Īpols šo ūsu dēļ padarīja mani par nerru, viņam iegribējās nostādīt aiz letes respektablu, cienīgu pārdevēju ūsainā maskā.
- Otrā dienā devos pie [veikala] direktora, Īpols šo ūsu dēļ padarīja mani par nerru, viņam iegribējās nostādīt aiz letes respektablu, cienīgu pārdevēju ūsainā maskā.
- Arī citu biedru izsmiekls Kuci atstāja vienaldzīgu, kamēr beidzot viņš kļuva par skolas zobgalību priekšmetu un, kā mēdz teikt, par nerru.
- ..dzīvei patīk sagādāt visraibākos pārsteigumus,.. un šķietami visnopietnākajā brīdī cīņas ieroča vietā sniegt pretī jokdara masku, lai tevi nostādītu nerra lomā, padarītu par apsmieklu un izzobošanas priekšmetu.
2.vēst. Ceļojošs aktieris, jokdaris.
Avoti: 5. sējums