pirtnieks
pirtnieks -a, v.
pirtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
PiemēriStrādāt par pirtnieku.
- Strādāt par pirtnieku.
- Vecais pirtnieks gandrīz visu mūžu bija berzis muguras kungiem, izpildīdams turklāt arī masiera pienākumus.
- Tā [ķirurģija] pilnīgi atradās zemākā medicīnas personāla - pirtnieku un bārddziņu rokās, kuri Rīgā parādījās 1250. gadā. Pirtniekiem bija tiesības pirtīs cirpt matus,... nolaist asinis, izskaust kārpas un strutojošus audzējus.
- ..pa puspievērtajām durvīm viņš redzēja pirtnieci, kas.. rīkojās ar liekšķeri un slotu, slaucīdama klonu.
2.parasti dsk.; vēst. Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
PiemēriTe [pirtīs] dzīvojuši arī no citiem apvidiem aizbēgušie zemnieki, bāreņi u. c. ļaudis, kam nebija iespējams atrast labāku mājokli. Šie ļaudis, ko dēvēja par pirtniekiem, ietilpa pirts īpašnieka saimē.
- Te [pirtīs] dzīvojuši arī no citiem apvidiem aizbēgušie zemnieki, bāreņi u. c. ļaudis, kam nebija iespējams atrast labāku mājokli. Šie ļaudis, ko dēvēja par pirtniekiem, ietilpa pirts īpašnieka saimē.
- ..klaušās bija iejūgti tiešie muižas gājēji: kalpi, deputātnieki,.. pirtnieki,.. tie iedzīvotāji, kas mitinājās pie pūrniekiem vai pirtniekiem un ko dažā ziņā varēja pielīdzināt pagasta nabagu kārtai.
Avoti: 6-2. sējums