Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atspere
atspere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
PiemēriVītā atspere.
  • Vītā atspere.
  • Cilindriskā atspere.
  • Koniskā atspere.
  • Automobiļa atsperes.
  • Pukstenis apstājies. Viņa pakāpjas un uzvelk atsperi. Atskan vienmuļi tikšķi..
  • ..[rati] līgojās vien uz melnām, neredzēti augstām atsperēm.
  • Viņš pārsēdās uz dīvāna. Atsperes sausi nobrakšķēja.
  • sal. Slēpojot Rita norūdījās, augums kļuva vingrs kā atspere, un viņa atplauka.
Stabili vārdu savienojumiKā uz atsperēm.
  • Kā uz atsperēm idioma Saka par cilvēku ar vingrām kustībām, elastīgu gailu, arī par ļoti kustīgu cilvēku.
2.dsk. ģen.: atsperu; adj. nozīmē Tāds, kas ierīkots ar atsperēm. Tāds, kam ir atsperes.
PiemēriAtsperu svari.
  • Atsperu svari.
  • Es jau senāk biju vienu nakti viņā gulējis - mīksta atsperu gulta.
  • Ar atsperu kultivatoru var iestrādāt minerālmēslus un kultūraugu sēklas.
  • ..tur bija.. gandrīz visi Zvīņu ciema atsperu rati..
Stabili vārdu savienojumiAtsperu ecēšas. Atsperu rati.
Avoti: 1. sējums