Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valnītis
valnītis -ša, v.
1.Dem. → valnis.
Piemēri.
2.Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
PiemēriLai aproces valnītis piekļautos rokai, valdziņu skaitu pirms tam samazina..
3.anat. Ādas kroka, kas ietver nagu.
PiemēriNaga valnīša iekaisumu biežāk izraisa tā ieplīsumi, atnadža veidošanās un ievainojumi manikīra laikā.
Avoti: 8. sējums