ziņkārīgs
ziņkārīgs -ais; s. -a, -ā
ziņkārīgi apst.
1.Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
PiemēriBūt ziņkārīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJuļuss apstājas pie mātes.. Milce uz pirkstgaliem pieiet pie žoga, un viņas vienmēr ziņkārīgā acs caur zedeņu starpu aptausta šos abus.
1.2.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
PiemēriZiņkārīgie radījumi susliki tup tieši ceļmalā un šaudās gandrīz zem riteņiem.
1.3.lietv. nozīmē: ziņkārīgais, -ā, v.; ziņkārīgā, -ās, s. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
PiemēriAp baznīcu salasījās diezgan daudz ziņkārīgo, galvenā kārtā tikai sievietes, lai redzētu Kalna Marijas un Lejas krodzinieka godības.
Avoti: 8. sējums