sasilt
sasilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
PiemēriKrāsns jau sasiluši.
- Krāsns jau sasiluši.
- Sasilis gaiss.
- Kristīne klusiņām iekūra plīti, ielēja katlā ūdeni, lai sasilst govij..
- Atkususī, saulē sasiluši zeme brīžam uzvēdīja atturīgu, rūgtenu dvesmu.
- Virtuvīte ātri sasila. Kļuva karsti.
1.1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriMotora siltumā Leinasars ātri sasila un iemiga.
- Motora siltumā Leinasars ātri sasila un iemiga.
- Viņš nomauca cimdu un saņēma savā siltajā, dzīvības pilnajā rokā puikas sastingušos, liesos pirkstus. Lēnām tie sasila..
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
PiemēriSasilis gultnis.
- Sasilis gultnis.
2.Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
PiemēriSasilt, ātri ejot.
- Sasilt, ātri ejot.
3.parasti 3. pers. Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
PiemēriMitrais siens kaudzē sasilis.
- Mitrais siens kaudzē sasilis.
Stabili vārdu savienojumiSirds sasilst.
- Sirds sasilst — Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Avoti: 7-1. sējums