Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sasist
sasist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot sašķelt, saplēst.
PiemēriPirms četriem gadiem kuģi nolaida ūdenī.. Neiztikām arī bez tradicionālās šampanieša pudeles, ko sasitām pret bortu.
  • Pirms četriem gadiem kuģi nolaida ūdenī.. Neiztikām arī bez tradicionālās šampanieša pudeles, ko sasitām pret bortu.
  • Papīra tūta jāpiepūš un ar blīkšķi jāsasit.
1.1.Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
Piemēri«Mēs to vāzi sasitām... netīšām sasitām.»
  • «Mēs to vāzi sasitām... netīšām sasitām.»
  • pārn. Rīts steigdamies sasitis dārgumu trauku, Birst dimanti, pērles pa visu lauku.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriMūsu prettanku lielgabals sasita vienu tanku.
  • Mūsu prettanku lielgabals sasita vienu tanku.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSasist galvu pret zaru.
  • Sasist galvu pret zaru.
  • ..ja viņš kādreiz sasit kāju vai roku, viņš sen vairs neraud par to.
  • Sāpju un iekaisuma mazināšanai uz sasistās vietas jāuzliek ledus pūslis vai auksta komprese.
2.1.Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
Piemēri«Vakarnakt bandīti piekāvuši kurpnieku Vēveri,» pastāstīja Zenta. «Līdz nesamaņai sasituši vecīti.»
  • «Vakarnakt bandīti piekāvuši kurpnieku Vēveri,» pastāstīja Zenta. «Līdz nesamaņai sasituši vecīti.»
  • ..zaldāti Dunavā līdz nāvei sasita zemniekus, kas nebija mierā ar grāfa Ziberga rentes noteikumiem.
  • pārn. ..vārdi var mūs pacelt. Var iedrošināt. Bet var arī sasist.
2.2.Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
PiemēriArturs: Man jāiet uz lauku, vecomāt, kvieši sasisti veldrē - saproti?
  • Arturs: Man jāiet uz lauku, vecomāt, kvieši sasisti veldrē - saproti?
  • Lietavas saveldrēja labību, vienkārši sasita zemē..
3.sar. Sakaut (pretinieku).
Piemēri..nebūs miera pasaules ciltīm, Kamēr fašisti Nebūs sasisti..
  • ..nebūs miera pasaules ciltīm, Kamēr fašisti Nebūs sasisti..
4.Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
Piemēri..ļaudis aplaudēja,.. un Zigis kā atmodies pāris reižu sasita kopā plaukstas.
  • ..ļaudis aplaudēja,.. un Zigis kā atmodies pāris reižu sasita kopā plaukstas.
  • Gailis kūtī skaļi sasita spārnus un nodziedāja pirmo reizi..
  • pārn. ..laiku pa laikam savas dzeltenās lapu plaukstas sasita kļava.
  • Krusts sasit dubļainos papēžus, ka noklakšķ, un ceļ pirkstus militāri pie rūtainās cepures..
Stabili vārdu savienojumiSasist (arī piesist) papēžus. Sasist plaukstas.
4.1.Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.).
Piemēri..vīna pudele «uz labām laimēm», kā mežkungs sacīja ar nozīmīgiem smaidiem, savu glāzi ar Slaucēju sasizdams kopā, bij iztukšota..
  • ..vīna pudele «uz labām laimēm», kā mežkungs sacīja ar nozīmīgiem smaidiem, savu glāzi ar Slaucēju sasizdams kopā, bij iztukšota..
5.Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
PiemēriVismaz desmit būrīši savilkti kļavās.., no dēlīšiem sasisti.
  • Vismaz desmit būrīši savilkti kļavās.., no dēlīšiem sasisti.
  • No dēļiem uz ātru roku bija sasists galds..
  • Vistām sasita vecu dēļu būdu..
5.1.Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām.
PiemēriMēs jau bijām apraduši ar šīs puses tiltu karikatūrām:.. pussarauta trose kalpoja par margām, bet šā tā sasistie dēlīši uzdzina tirpuļus.
  • Mēs jau bijām apraduši ar šīs puses tiltu karikatūrām:.. pussarauta trose kalpoja par margām, bet šā tā sasistie dēlīši uzdzina tirpuļus.
6.Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
Piemēri..Tu izņēmi no kabatas dīvainu rīku - kociņu, kurā bija sasistas vairākas naglas..
  • ..Tu izņēmi no kabatas dīvainu rīku - kociņu, kurā bija sasistas vairākas naglas..
Avoti: 7-1. sējums