sasilt
sasilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
PiemēriKrāsns jau sasiluši.
1.1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriMotora siltumā Leinasars ātri sasila un iemiga.
1.2.Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
PiemēriSasilis gultnis.
2.Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
PiemēriSasilt, ātri ejot.
3.parasti 3. pers. Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
PiemēriMitrais siens kaudzē sasilis.
Stabili vārdu savienojumiSirds sasilst.
Avoti: 7-1. sējums