sasīkstēt
sasīkstēt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīkstēju; intrans.; parasti divd. formā: sasīkstējis; pareti
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
Piemēri..sazāģēt un saskaldīt to [malku] vajadzēja jau martā vai aprīlī, kad zaļā koksne vēl nav sasīkstējusi un labāk padodas kā zāģim, tā cirvim...
- ..sazāģēt un saskaldīt to [malku] vajadzēja jau martā vai aprīlī, kad zaļā koksne vēl nav sasīkstējusi un labāk padodas kā zāģim, tā cirvim...
- Klajumā augošais bērzs tā sasīkstējis, ka ne nocirst nevar.
- pārn. Mazs, sasīkstējis, gluži baltiem matiem... Bikses večukam vienos ielāpos..
2.Ļoti iesīkstēt1.
Piemēri..viņš nicināja un ienīda šos stulbi sasīkstējušos pašlabumniekus, kas burtu pēc burta iekala galvā skolas gudrības, lai dabūtu diplomu kabatā..
- ..viņš nicināja un ienīda šos stulbi sasīkstējušos pašlabumniekus, kas burtu pēc burta iekala galvā skolas gudrības, lai dabūtu diplomu kabatā..
Avoti: 7-1. sējums