Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sasīkstēt
sasīkstēt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīkstēju; intrans.; parasti divd. formā: sasīkstējis; pareti
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
Piemēri..sazāģēt un saskaldīt to [malku] vajadzēja jau martā vai aprīlī, kad zaļā koksne vēl nav sasīkstējusi un labāk padodas kā zāģim, tā cirvim...
2.Ļoti iesīkstēt1.
Piemēri..viņš nicināja un ienīda šos stulbi sasīkstējušos pašlabumniekus, kas burtu pēc burta iekala galvā skolas gudrības, lai dabūtu diplomu kabatā..
Avoti: 7-1. sējums